Lai gan valsts pārvaldes algu reformai iztērēti desmitiem miljonu eiro, mērķis – vienāds atalgojums par līdzīgu darbu – joprojām nav sasniegts.
Valsts kontrole (VK) secinājusi, ka iestādes joprojām iedalās “bagātajās” un “nabadzīgajās”, bet algas bieži nosaka nevis darba saturs, bet vēsturiski piešķirtais finansējums.
Reforma “uz papīra” un realitātē
Savulaik aizsāktās reformas ideja bija vienkārša un pareiza: izveidot skaidru sistēmu, kurā alga ir konkurētspējīga un godīga. Lai gan likumi un noteikumi ir sakārtoti, praksē nekas daudz nav mainījies. No 2023. līdz 2025. gadam šim mērķim piešķīra 55,4 miljonus eiro, taču nevienlīdzība starp iestādēm ir saglabājusies.
Pašlaik divi darbinieki ar vienādiem pienākumiem un atbildību dažādās iestādēs var saņemt algas, kas atšķiras pat par trešdaļu. Sanāk, ka valsts kā darba devējs vienu un to pašu darbu novērtē pavisam atšķirīgi atkarībā no tā, kurā ministrijā cilvēks strādā.
“Bagātās” un “nabadzīgās” ministrijas
Revīzija atklāj skarbu ainu: kamēr vienām iestādēm naudas pietiek, lai maksātu labas algas, citām trūkst vairāk nekā puses no vajadzīgā finansējuma. Valsts kontroles pārstāvis Gatis Litvins norāda, ka rocīgākās iestādes meklējamas Finanšu ministrijas paspārnē, turpretī “trūkumcietēji” visbiežāk ir Kultūras un Tieslietu ministriju resoros.
Šobrīd sistēma turas uz vēsturiskiem pamatiem – ja iestādei vēsturiski ir bijis vairāk naudas, tā joprojām var atļauties vairāk, nevis tāpēc, ka darbs būtu svarīgāks.
Prēmijas kā “caurumu lāpīšana”
Tā kā pamatalgas daudzviet ir par mazu, iestāžu vadītāji radoši izmanto piemaksas un prēmijas. Tā vietā, lai prēmētu par izciliem sasniegumiem, mainīgo algas daļu izmanto, lai vienkārši noturētu darbiniekus un “pievilktu” algu līdz pieklājīgam līmenim.
Dati rāda, ka vairākās iestādēs gandrīz visi darbinieki saņem augstāko novērtējumu. Ja “pārsniedz prasības” kļūst par ikdienu visiem, pati vērtēšanas sistēma zaudē jēgu – tā vairs neizceļ labākos, bet kļūst par mehānismu, kā izmaksāt papildu naudu nepietiekamās algas kompensēšanai.
Darbinieku lielā mainība
Nekonkurētspējīgs atalgojums tieši ietekmē to, cik ilgi cilvēki vēlas strādāt valsts darbā. Lielākajā daļā pārbaudīto iestāžu darbinieku mainība pārsniedz 15%, kas personālvadībā skaitās augsts rādītājs. Cilvēki aiziet, bet jaunu speciālistu piesaiste kļūst arvien grūtāka. Tas rada risku, ka iestādes vairs nespēs kvalitatīvi pildīt savus pienākumus.
Nevienlīdzība arī “bonusos”
Netaisnība parādās ne tikai algas ciparos, bet arī papildu labumos. Piemēram:
Veselības apdrošināšana: vienā iestādē polise maksā 375 eiro, citā – 750 eiro.
Brilles: kompensācija par redzes korekciju atšķiras pat piecas reizes (no 50 līdz 340 eiro).
Šie bonusi ir tieši atkarīgi no iestādes maciņa biezuma, nevis no tā, cik smags vai redzi bojājošs ir konkrētais darbs.
Ko darīt tālāk?
Valsts kontrole uzskata, ka bez politiskas drosmes nekas nemainīsies. Viens no ieteikumiem ir ieviest “nulles budžeta” principu – proti, pārrēķināt visu iestāžu finansējumu no nulles, balstoties uz reālo darbinieku skaitu un amatiem. Tas ļautu atņemt lieko naudu “bagātajām” iestādēm un novirzīt to tur, kur tās pietrūkst.
Tikmēr Valsts kanceleja uzskata, ka reforma ir izdevusies, jo ir radīts vienots “rāmis”. Viņuprāt, problēmas sakne ir vēsturiskajā nevienlīdzībā, ko nevar atrisināt vienā gadā. Strīds starp abām pusēm turpinās, taču darbiniekiem tas nozīmē vienu – taisnīgu atalgojuma sistēmu vēl nāksies pagaidīt.
